Brīnumdaris magnijs

Daudzreiz esmu lasījusi par ginka ekstrakta labvēlīgo ietekmi uz organismu. Nesen nopirku preparātu GinkoPrim, kas satur ginka ekstraktu un magniju. Kāpēc vajadzīgs magnijs?

Magnijam ir ļoti svarīga nozīme cilvēka ķermeņa veidošanā un funkciju nodrošināšanā. Pieauguša cilvēka ķermenis satur aptuveni 25 gramus magnija. 60% no tā atrodas skeletā, aptuveni 27% – muskuļaudos, bet 6–7% atrodami citās šūnās un mazāk par 1% – ārpus šūnām. Magnijs piedalās vairāk nekā 300 būtisku vielmaiņas reakciju nodrošināšanā.

Ko nodrošina magnijs

Enerģijas ražošana: lai iegūtu enerģiju, ir nepieciešama vielmaiņas reakcija starp ogļhidrātiem un taukiem. Šīs reakcijas nav iespējamas bez magnija klātbūtnes.

Vitāli nepieciešamo molekulu sintēze: magnijs nepieciešams neskaitāmos nukleīnskābju (DNS un RNS) un proteīnu sintēzes procesa posmos. Lielam skaitam enzīmu, kas piedalās ogļhidrātu un lipīdu sintēzē, to aktivitātei vajadzīgs magnijs, arī glutationa (nozīmīgs antioksidants) sintēzei.

Strukturālā loma: magnijam ir strukturāla loma kaulu, šūnu membrānu un hromosomu veidošanā.

Jonu transportēšanas funkcija cauri šūnu membrānām: magnijs vajadzīgs aktīvai tādu jonu kā kālija un kalcija transportēšanai caur šūnu membrānām. Ņemot vērā šo lomu, magnijs ietekmē nervu impulsu novadīšanu, muskuļu saraušanos un normālu sirdsdarbības ritmu.

Šūnu migrācija: fluīds (ietilpst arī kalcijs un magnijs), kas atrodas apkārt šūnām, iespaido neskaitāmu dažādu šūnu migrāciju. Šī ietekme uz šūnu migrāciju var būt svarīga, dziedinot ievainojumus.

Magnija deficīts organismā var rasties, ja ir:

• gastrointestinālas problēmas: ilgstoša diareja, Krona slimība u.c.;

• diabēts, ilgstoši tiek lietoti diurētiski preparāti, kas izraisa paaugstinātu magnija izvadīšanu ar urīnu;

• hronisks alkoholisms: nepilnvērtīga uztura uzņemšana, gastrointestinālās problēmas un paaugstināta magnija izvadīšana ar urīnu;

• vairākos pētījumos noskaidrots, ka cilvēki gados ar pārtiku var uzņemt relatīvi maz magnija, kas izskaidrojams ar to, ka magnija absorbcijai zarnās ir tieksme mazināties, bet magnija izvadīšanai ar urīnu – tieksme pieaugt. Uzņemot nepilnvērtīgu uzturu, paaugstinās magnija deficīts organismā;

• nepietiekams magnija daudzums uzturā.

Magnija deficīta pirmās pazīmes ir pazemināts magnija līmenis serumā (hipomagnezēmija), pēc laika sāk mazināties arī kalcija līmenis serumā (hipokalcēmija), kaut gan ar pārtiku un piedevām tas tiek uzņemts pietiekamā daudzumā.

Līdz ar magnija noplicināšanās procesu organismā mazinās arī paravairogdziedzera hormona sekrēcija.

Hipomagnezēmijas pazīmes ir hipokalcēmija, zems kālija līmenis serumā (hipokālemija), nātrija aizture, zems paravairogdziedzera hormona cirkulācijas līmenis, neiroloģiski un muskulāri simptomi (trīsas, muskuļu spazmas), apetītes zudums, nelabums, vemšana un pat pārmaiņas personībā.

Izsargāšanās no slimībām

Paaugstināts asinsspiediens: visā pasaulē ir veikts liels skaits ilgstošu medicīnisko pētījumu, kas ir pierādījuši, ka magnijam ir liela nozīme asinsspiediena pazemināšanas procesā. Eksperimenta laikā cilvēkiem, kam ir paaugstināts asinsspiediens un magnija trūkums organismā, tika palielināta ikdienā uzņemamā magnija deva (līdz ikdienā nepieciešamajai), un ārsti visiem eksperimenta dalībniekiem novēroja asinsspiediena pazemināšanos. Līdz ar to magnijam ir liela nozīme sirdsslimību un sirdslēkmju riska samazināšanā gados vecākiem cilvēkiem. Uzņemot magniju nepieciešamās devās, no asinsspiediena paaugstināšanās var izsargāties.

Sirds un asinsvadu sistēmas slimības: lielā skaitā pētījumu atklāts, ka tiem cilvēkiem, kas regulāri uzņem cietu ūdeni, ir samazināts mirstības risks ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām.

Novirzes grūtniecības laikā: magnijs nepieciešams normālai grūtniecības norisei, jo tā deficīts izraisa paaugstinātu asinsspiedienu, olbaltumvielu izvadi urīnā un dažkārt tūsku.

Diabēts: pētījumos atklāts, ka 25–38% diabētiķu (gan no insulīna atkarīgiem, gan neatkarīgiem) ir magnija trūkums organismā. Kā viens no tā iemesliem, iespējams, ir magnija zaudēšana ar urīnu. Ir apstiprināts, ka magnija nepietiekamība paaugstina insulīna pretestību.

Osteoporoze: samazināts kaulu blīvums ir pirmā osteoporozes pazīme. Osteoporoze padara kaulus daudz trauslākus. Kaulos ir aptuveni 1% magnija no kaulu minerāliem, un ir zināma tā ietekme uz kaulu matricas un kaulu minerālu metabolismu. Līdzko magnija saturs kaulos mazinās, kaulu kristāli kļūst lielāki un daudz trauslāki.

Migrēna: atklāts, ka indivīdiem, kas cieš no migrēnas, ir zemāks magnija saturs šūnās (novērojams abās sarkanajās asinsšūnās un baltajās asinsšūnās) nekā tiem, kas necieš. Magnija uzņemšana uzrādīja uzlabojumus.

Magnijs ir minerālviela, kas ir mums vitāli nepieciešama. Cilvēkiem gados ideāli ir uzņemt magniju kombinācijā ar ginka ekstraktu. Šāda kombinācija pozitīvi iedarbojas uz asinsriti, atmiņu, pret džinkstoņu ausīs un dzirdes traucējumiem, galvas reiboņiem. Šāda unikāla kombinācija atrodama tikai preparātā GinkoPrim.

Novecošanas gaitā pasliktinās asinsrite, samazinās nervu šūnu skaits un pakāpeniski pavājinās atmiņa, samazinās domāšanas ātrums, radošā aktivitāte un iegaumēšanas spējas, mainās pat cilvēku uzvedība. Neliela uztveres spēju pazemināšanās pēc 50 gadu vecuma ir raksturīga aptuveni 38 procentiem cilvēku.

Ir atklāts, ka uz vecākiem cilvēkiem ar uzskaitītajām kaitēm labvēlīgi iedarbojas Ginkgo biloba – ginka koka lapu ekstrakts. Ginks ir viens no visplašāk izpētītajiem augiem. Beidzamo 30 gadu laikā veiktie medicīniskie pētījumi par ginku (vairāk par 300) ir apstiprinājuši, ka tas novērš vai mazina daudzas veselības problēmas visā organismā. Daudzos klīniskos pētījumos pierādīta ginka dziedinošā iedarbība un efektivitāte. Ginka ārstniecisko efektivitāti nodrošina aktīvās vielas – flavonglikozīdi, terpēnlaktoni un organiskās skābes, kas darbojas sinerģiski.

Ārstniecības augu ieguvei ginku audzē lielās plantācijās Ķīnā, Francijā un ASV. Ārstniecībā ginka koka lapu ekstrakts tika lietots jau pirms mūsu ēras senajā Ķīnā. 1691. gadā ārsts Engelberts Kempfers ginka koku no Japānas pārveda uz Eiropu un iestādīja Ulrehtas botāniskajā dārzā, kur tas aug līdz šai dienai. Eiropu ar ginka vērtīgajām īpašībām iepazīstināja vācu ārsts, aptiekārs un botāniķis V. Švābe (1907–1983). 1965. gadā V. Švābe publicēja darbu, kurā viņš atspoguļoja Ginkgo biloba lietošanu un tā iedarbību uz smadzeņu un perifēriem asinsrites traucējumiem. Vācu ārsts arī izstrādāja un reģistrēja standartizētu ginka lapu ekstraktu, kas šodien ir pamatā ginka preparātiem visā pasaulē. Ginka ekstrakta pagatavošana ir sarežģīts 20 etapu process, pēc katra etapa tiek pārbaudīta ekstrakta kvalitāte. Mūsdienu medicīnā Ginkgo biloba tiek lietots, lai novērstu galvas smadzeņu darbības un asinsrites traucējumus: reiboņus, trokšņus ausīs, galvassāpes, atmiņas un koncentrēšanās spēju taucējumus, garastāvokļa maiņas, nogurumu, līdzsvara traucējumus, smaguma sajūtu un krampjveida sāpes kājās, kapilāru trauslumu. Ginka preparātus iesaka lietot, ja cieš no Alcheimera slimības un citām neirodeģeneratīvām saslimšanām.

Ginka labās īpašības

Uzlabo atmiņu! Eksperimenti, kuros tika noteikta ginka ekstrakta ietekme uz atmiņu un kustībām, liecināja: lietojot šo ekstraktu, palielinās informācijas apstrādes ātrums. Preparāts jūtami uzlabo smadzeņu asinsapgādi, šūnas tiek labāk barotas un gūst vairāk skābekļa, labāk strādā, aktīvāk atjaunojas. Līdz ar to uzlabojas apziņas skaidrība, aktivizējas atmiņa un domāšana. Regulāra ekstrakta lietošana uzlabo arī ar gadiem mazinošos domāšanas aktivitāti. Ir veikti daudzi zinātniski pētījumi, kuros ir pārbaudīta ginka ekstrakta ietekme uz Alcheimera slimības pacientu ārstēšanu. Novērots, ka tiem pacientiem, kas saņēma 120 mg ginka ekstrakta dienā, tika apturēta Alcheimera slimības progresēšana.

Uzlabo asinsriti! Sāpes, krampji, arī dedzinošas sāpes, nogurums, tirpoņa un pulsācija kājās un rokās ir saistīta ar asinsrites traucējumiem. Asinsrites traucējumu dēļ muskuļiem tiek piegādāts mazāk skābekļa. Tas var izraisīt aterosklerozi, bet vīriešiem – arī impotenci. Eksperimentā noskaidrots, ka, regulāri lietojot ginka ekstraktu, 24. lietošanas nedēļā samazinājās sāpju stiprums un uzlabojās asinsrite kājās.

Saudzē sirdi! Ginka aktīvās vielas uzrāda sirdi saudzējošas īpašības: uzlabo slimnieka stāvokli pēc plaušu transplantācijas, palīdz tiem, kas sirgst ar astmu. Eksperimentā tika noskaidrots, ka Ginkgo biloba ekstraktu var lietot hipertensijas regulēšanai un asins cirkulācijas uzlabošanai, kā arī profilakses nolūkā – samazinās risks saslimt ar sirds slimībām.

Mazina dzirdes traucējumus! Troksnis, šņākšana ausīs, galvā, dzirdes pasliktināšanās vai pat zudums ir samērā bieži veselības traucējumi. Viens no cēloņiem var būt dzirdes nerva bojājums. Pētījumi pierādīja, ka, lietojot ginku saturošu preparātu, mazinās dzirdes traucējumi.

Mazina vestibulāros traucējumus! Līdzsvara traucējumi, nestabilitāte un reiboņi ir raksturīgi cilvēkiem ar nervu sistēmas darbības un asinsrites, vestibulārā aparāta traucējumiem. Pacientiem ar šā tipa sūdzībām pētījuma laikā, kad trīs mēnešus tika lietots ginku saturošs preparāts, ievērojami uzlabojās pašsajūta.

Samazina stresu! Lietojot ginka preparātu, samazinās asinsspiediens un virsnieru hormonu izdalīšanās, tādējādi novērsta stresa postošā iedarbība uz organismu.

Jāievēro piesardzība! Tā kā ginka ekstrakts iedarbojas uz asins sarecēšanu, šie preparāti uzmanīgi jālieto tiem, kas lieto tos kopā ar aspirīnu, heparīnu vai varfarīnu. Tādos gadījumus jākonsultējas ar ārstu.

Pabarosim smadzenes!

Neviena šūna nespēj normāli strādāt, ja tai tiek liegta pietiekama asinsapgāde.

Lai smadzenes spētu sekmīgi funkcionēt, tām nepieciešama pastāvīga «apmazgāšana» ar barības vielām un skābekli piepildītām asinīm. Jebkurš traucējums, kas pārtrauc asins plūsmu, var iespaidot smadzeņu darbību. Ja pieļauj, ka tas notiek regulāri un vairāku gadu garumā (piemēram, ja cilvēks sirgst ar aterosklerozi), sekas var būt bēdīgas – prāta spēju pazemināšanās un pat zudums, atmiņas un redzes pasliktināšanās, nespēja koncentrēties un vestibulārā aparāta (līdzsvara) traucējumi. Asinsrites vājums var būt viens no iemesliem galvassāpēm, depresijai un pat insultam.

Vai ir kāds dabas līdzeklis, kas var palīdzēt nodrošināt smadzenes ar barības vielām? Neapšaubāmi par favorītu saucams gingko biloba – koks, kas savvaļā atrodams vairs tikai Ķīnā. Tas parādījies uz zemeslodes jau pirms 200 000 000 gadiem, un tādēļ to dēvē arī par «dinozaura koku». Augs sasniedz 30 metru augstumu, trīs metru diametru un dzīvo ilgu mūžu – 1000 un vairāk gadu. Gingko biloba satur specifiskas vielas – gingkoloīdus un bilobaīdus, kas paaugstina asinsvadu sieniņu elasticitāti. Tām piemīt arī asinsvadus paplašinošas īpašības, tādējādi spējot uzlabot asinsriti kopumā. Gingko biloba satur arī īpašus flavonoīdus, kas spēj darboties kā antioksidanti. Kā zināms, antioksidanti piesaista un sekmīgi tiek galā ar organismam kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem, un arī tas sekmē asinsrites uzlabošanos.

Pēc zinātnieku domām, gingko biloba preparāti, atšķirībā no ķīmiskajiem līdzekļiem, kas galvenokārt cīnās ar simptomiem, spēj radīt pastāvīgāku efektu un uzlabo vispārējo veselības stāvokli. GiAgko biloba uzlabo gan venozo, gan kapilāro asinsriti, ļaujot skābeklim un barības vielām līdz ar asinīm nonākt tur, kur tās visvairāk vajadzīgas – tajā skaitā, galvas smadzenēs un locekļos. Taču skaidrs, ka dabas līdzekļi nespēs glābt smagu slimību gadījumos – tad tie lietojami tikai papildus ārsta izrakstītajām zālēm.