Selerijas ir lielisks līdzeklis tievēšanai!
Sakņu un kātu selerijas nav pietiekoši novērtētas un netiek plaši izmantotas uzturā, iespējams, tieši īpatnējās smaržas un garšas dēļ, ko dod tajās esošās ēteriskās eļļas.
RESURSI
Taču jāatceras, ka selerijas ir bagātas ar minerālvielām, tās satur kāliju, kalciju, mangānu, nātriju, magniju, fosforu un dzelzi. Šajos dārzeņos ir daudz C vitamīna, tie satur arī K vitamīnu, karotīnu un B grupas vitamīnus. Selerijas satur kumarīnu, kas palīdz aizkavēt šūnu bojājumus, ko izraisa brīvo radikāļu iedarbība, tādējādi samazinot mutācijas, kas var izraisīt ļaundabīgu šūnu attīstību. Kumarīns arī pastiprina balto asinsķermenīšu aktivitāti, kas paaugstina imunitāti pret potenciāli kaitīgajām šūnām.
Turklāt sakņu selerijas satur arī vielu, kas var apturēt audzēju augšanu.
Arī C vitamīns pasargā no brīvo radikāļu negatīvās iedarbības, tādējādi samazinot nosacījumus, kas izraisa iekaisīgas slimības (piemēram, astmu, osteoartrītu, reimatisko artrītu). Sakņu selerijās esošās sastāvdaļas, tostarp C vitamīns un šķiedrvielas, ietekmē arī holesterīna līmeni, tāpēc tas ir labvēlīgs sirds un asinsvadu slimību profilaksei.
Sakņu selerijas ir nozīmīgs asinsspiedienu pazeminošs līdzeklis, jo satur vielu, kas palīdz atslābināt ap artērijām esošos muskuļus, tādējādi ļaujot asinīm plūst ar zemāku spiedienu. Bez tam selerijas ir labs kālija, kalcija un magnija avots, kas tikai pastiprina asinsspiedienu pazeminošo iedarbību. Sakņu selerijās esošās aktīvās vielas mazina arī stresa hormonu iedarbību.
Selerijās esošais kālijs un nātrijs, kuri ietekmē šķidruma līdzsvaru organismā, stimulē urīna veidošanos, tādējādi palīdzot organismam atbrīvoties no liekā šķidruma.
Seleriju lietošana uzturā veicina ēstgribu, uzlabo nieru darbību, kā arī nomierinoši iedarbojas uz nervu sistēmu.
Sevišķi lietderīga ir seleriju sula.
Tā atjauno endokrīno sistēmu un sejas ādu, ārstē sirds un ādas slimības, bezmiegu, migrēnu, aptaukošanos, diabētu, nervu slimības un citas kaites. Dzerot svaigu seleriju sulu, vieglāk pārciest karstu laiku, jo sula normalizē ķermeņa temperatūru. Lietojot seleriju sulu kopā ar citām dabīgām sulām, ārstnieciskais efekts daudzkārt palielinās. Piemēram, seleriju un burkānu sula paaugstina tonusu, uzlabo apetīti, tai ir urīndzenošs un caureju veicinošs efekts. Profilaksei parasti pietiek ar vienu vai divām tējkarotēm sulas 3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas, kopumā diennaktī iedzerot 100 ml. Lai panāktu vēlamo efektu, seleriju un pētersīļu zaļumi un sakņu sula jālieto pa glāzei dienā veselu mēnesi.
Selerijas izvada no organisma toksiskās vielas, novērš sāļu nogulsnēšanos un uzlabo asins cirkulāciju muskuļos un locītavās. Ja ir kaulu locītavu slimības, var lietot svaigas un izžāvētas saknes. Ēdamkaroti svaigu sakņu aplej ar divām glāzēm vāroša ūdens, nostādina siltumā četras stundas, nokāš un lieto pa divām ēdamkarotēm 3 – 4 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Divas ēdamkarotes izžāvētu un sasmalcinātu sakņu aplej ar glāzi vāroša ūdens, nostādina 30 minūtes, nokāš un lieto pa 1/4 glāzes pirms ēšanas. Citā variantā ēdamkaroti sasmalcinātu sakņu aplej ar divām glāzēm vāroša ūdens, nostādina divas stundas slēgtā traukā, nokāš un lieto 4 – 6 reizes dienā pa 3 – 4 ēdamkarotēm 30 minūtes pirms ēšanas.
Kaut gan selerijas visādā ziņā ir ļoti veselīgas, dažiem jutīgiem cilvēkiem tās (tāpat kā seleriju dzimtai piederīgie pētersīļi) izraisa alerģiskas reakcijas.
Noderīgi
- Lai selerijas tīrot nekļūtu tumšas, miziņa jātīra ar plānu, asu nazi.
- Saknes jāapstrādā ar nerūsējoša tērauda nazi, jo C vitamīns, saskaroties ar dzelzi, sairst.
- Seleriju saknes mazgā ar cietu saru suku tekošā ūdenī un nomizo.
- Lai nomizotās saknes nekļūtu tumšas un nezaudētu savu izskatu, tās var apslacīt ar citrona sulu.
- Pētersīļu un seleriju saknes var uzglabāt līdz četriem mēnešiem, ieliekot tās kastē, pārkaisot ar sausām smiltīm un noliekot tumšā, vēsā vietā.
- Lielā ūdens satura dēļ seleriju kātus neuzglabā istabas temperatūrā, jo tie ātri savīst. Ja tomēr selerijas ir savītušas, tās apslaka ar aukstu ūdeni un ieliek ledusskapī uz dažām stundām, līdz tās atgūst kraukšķīgumu.
- Seleriju kātus jebkādā to apstrādes stadijā uzglabā aukstumiekārtās, slēgtos traukos vai ietītus pārtikas plēvē, folijā.
- Selerijas kultivēja jau senajā Ēģiptē, Romā un Grieķijā. Senie grieķi svētkos ar seleriju lapām rotāja savas mājas, bet sporta spēļu uzvarētājiem lika galvā no seleriju lapām darinātus vainagus. Seleriju vainagi palīdzēja arī Bakha pielūdzējiem Senajā Grieķijā un Romā atturēties no pārmērīgas alkohola lietošanas. Par garšvielu Eiropā selerijas sāktas lietot tikai 18. gadsimtā.
- 100 g selerijas sakņu satur ļoti daudz vitamīnu un minerālvielu: 320 mg kālija, 9 mg magnija, 68 mg kalcija, 0,53 mg dzelzs, 0,31 mg cinka, 80 mg fosfora un nātrija, kā arī C, K, E vitamīnu, B grupas vitamīnus, beta–karotīnu. Tipisko garšu selerijām piešķir apiols. Selerijās ir arī glikozīdi – apinīns, holīns, olbahumi u.c.
- Kālijs, apiols un asparagīns, kas atrodas selerijās, nosaka šā auga diurētisko iedarbību. Tautas medicīnā selerijas lieto nieru slimību, podagras un reimatisma gadījumā, kā arī pret nierakmeņu veidošanos.
- Seleriju sulā esošais B grupas vitamīnu komplekss stimulē ogļhidrātu apmaiņu organismā, papildinot šūnu „enerģijas rezerves”.
Ēteriskās eļļas – terpēni – selerijām dod īpatnēju garšu un smaržu. To antibakteriālā un pretsēnīšu iedarbība uz gļotādu ir ilgstoša. Izejot caur nierēm, urīnpūsli un urīnizvadkanāliem, ēteriskās eļļas dezinficē gļotādu, mazinot iekaisuma procesus un novēršot baktēriju vairošanos.
Seleriju sula ārstē sirds slimības, artrītu, aterosklerozi, arteriālo hipertoniju, dažādas ādas slimības (dermatīts, nātrene), tūsku, podagru, cukura diabētu, aptaukošanos, nervu uzbudinātību, bezmiegu, migrēnu, normalizē gremošanas procesus. Tā kā selerijās nātrija ir 4 reizes vairāk nekā kalcija, to sula ir ieteicama cilvēkiem ar lieko svaru.
Lietojot seleriju sulu kopā ar citām dabīgām sulām, ārstnieciskais efekts daudzkārt palielinās.
- Nelielās devās – pa ¼ glāzei dienā – lieto nieru nepietiekamības gadījumos un slimojot ar artrozi. Sevišķi lietderīga:1 glāze sulas dienā dara brīnumus – atjauno endokrīno sistēmu un sejas ādu.
- Lietojot uzturā svaigas selerijas kopā ar citronu sulu un olīveļļu,uzlabosies sejas ādas krāsa, izzudīs grumbas, novītusi, sausa āda kļūs elastīga. Novērojumi rāda, ka selerijas noderīgas cilvēkiem, kuri priekšlaikus noveco. Tās labvēlīgi ietekmē nervus sistēmu un dziedzeru darbību.
- Selerijas satur kumarīnu, kas palīdz aizkavēt šūnu bojājumus, ko izraisa brīvo radikāļu iedarbība, tādējādi samazinot mutācijas, kas var izraisīt ļaundabīgu šūnu attīstību. Kumarīns arī pastiprina balto asinsķermenīšu aktivitāti, kas paaugstina imunitāti pret potenciāli kaitīgajām šūnām. Turklāt selerijas satur arī vielas, kas var apturēt audzēju augšanu.
- Arī C vitamīns pasargā no brīvo radikāļu negatīvās iedarbības, tādējādi samazinot nosacījumus, kas izraisa iekaisumu slimības (piemēram, astmu, osteoartrītu, reimatisko artrītu). Selerijās esošās sastāvdaļas, tai skaitā C vitamīns ietekmē arī holesterīna līmeni, tāpēc tas ir labvēlīgs sirds un asinsvadu slimību profilaksei.
- Selerijas ir nozīmīgs asins spiedienu pazeminošs līdzeklis, jo satur vielu, kas palīdz atslābināt ap artērijām esošos muskuļus, tādējādi ļaujot asinīm plūst ar zemāku spiedienu. Bez tam selerijas ir labs kālija, kalcija un magnija avots, kas tikai pastiprina asins spiedienu pazeminošo iedarbību. Selerijās esošās aktīvās vielas mazina arī stresa hormonu iedarbību.
- Selerijās esošais kālijs un nātrijs, kuri ietekmē šķidruma līdzsvaru organismā, stimulē urīna veidošanos, tādējādi palīdzot organismam atbrīvoties no liekā šķidruma.
Ziemas vitamīnu salāti trīsvienībā – selerijas sakne, burkāns, ābols (4)
Svaigie sakņu selerijas salāti var ienest interesantas un svaigas garšas nianses ēdienkartē. Seleriju aromātiskā garša saglabājas visu ziemu. Jau 18. gadsimtā šis dārzenis tika nodēvēts par gardāko un aromātiskāko ēdamo sakni.
Nepieciešamās sastāvdaļas:
- 1 liela selerijas sakne
- 1 liels vai 2 nelieli āboli
- 2-3 burkāni
- 1 sīpols
- 3-4 ēdamkarotes skābā krējuma
- sāls
Pagatavošanas gaita:
1. Selerijas sakni, burkānus un ābolus nomizo un nomazgā. Sīpolu notīra, nomazgā. Uz rupjās rīves sarīvē seleriju, burkānus un ābolus. Sīpolu smalki sakapā.
2. Sarīvētajām saknēm pārkaisa sāli un samaisa. Ja izmanto bļodu ar vāku, tad var uzlikt vāku un bļodu sakratīt, līdz no dārzeņiem izdalās sula.
3. Pieliek krējumu un vēlreiz visu samaisa.
Selerijas sakne
Laikam ejot, arvien biežāk secinu, ka gados vecāki cilvēki ar savu dzīves gudrību ir nepārspējami, lai arī kādas grāmatas mēs nelasītu vai nelasītu internetā, ik pa laikam es atklāju ko jaunu, kas ir tepat līdzās. Iespējams, ka Jūs sen jau esiet ievērojuši lielveikalā vai tirgū tādu brīnumu kā selerija sakne. Nu neēdu es to līdz šim, nezinu kāpēc, nejautājiet. Pat tad, kad reizēm salātos gadījas kāda selerijas kātu sastāvdaļa, es ar lielām aizdomām to pagaršoju un atstāju to kā kārtējo garnējuma sastāvdaļu, kura nokļuvusi manā traukā, tīras nejaušības dēļ.
Kaut kad sen man teica, ka selerija ir veselīga, nu jā, protams, kas gan nav veselīgs, nodomāju es, jo iespējams tas bija mans refleks uz to, ka bērnībā bija daudz jāēd, jo tas bija veselīgi, bet nu redziet, tagad cīnos ar lieko svaru. Kā tur arī nebūtu, nesen atkal pievērsu uzmanību selerijas saknei, jo tā palīdzot izvadīt sliktas vielas un taukus no organisma. Protams, ir neskaitāmas receptes par to, ko un kā var pagatavot no selerijas saknes, bet es to lietoju notīrītu un svaigu, tāda kā tā nāk no zemes. Izmantoju kā uzkodu starp ēdienreizēm pēcpusdienā, bet nu tas ir tā, kā es to lietoju.
Vienīgais ko varu Jums ieteikt , tad tas ir tas ko daru es, lietojiet selerijas sakni, sliktāk nebūs ( ja vien jums nav alerģijas) , ja neticiet šeit variet iepazīties kāpēc (no populārzinātniskie avotiem):
zems kaloriju produkts, satur kāliju, kalciju, cinku, fosforu, magniju, dzelzi, vitamīnus C, B, PP, E, A, ēteriskās eļļas. Normalizē vielmaiņu, labvēlīgi ietekmē ādu(atjauno-varbūt jaunais mūžīgās jaunības avots?:)), izvada lieko šķidrumu, pastiprina kuņģa sulas izdalīšanos, līdz ar to palīdz pārstrādāt smagu barību(piem.gaļu). Turklāt veicina gan garīgās gan fiziskās spējas, samazina stresu. Ārstē nieru slimības, kuņģa čūlu, ir pretiekaisuma līdzeklis un samazina rūgšanas un pūšanas procesus organismā. Var lietot gan svaigu(visveselīgāk), gan kaltētu, gan vārītu vai sutinātu.
Protams, ka vairums no Jums nodomāja, nu kāda kuņģa čūla, man tas nav un kas tur vēl tik nav sarakstīts, bet pamēģiniet vismaz reizi 3 dienās apēst 50-100 gramus, un Jūs sajutīsiet starpību. Bieži valda viedoklis, ka ēst veselīgi ir dārgi. Nu ko spriediet paši: brokolis maksā vidēji 1,40Ls/ kg, bet selerijas sakne 0,60 Ls/kg ( turklāt to var audzēt Latvijā, un lai cik tas nebūtu dīvaini, tās arī izaug.) Viena sakne vidēji sver 300gramu un tas Jums maksās 20 santīmu. Sadaliet to trijās daļās un, apēd0t 100 gramus, Jūs iegūsiet vienu ēdienreizi , tika par 10 santīmiem. Turklāt seleriju var grauzt kā ābolu, nu ar brokoļiem, būtu nedaudz sarežģītāk.
Selerija ir viena no vecākajām dārzeņu garšvielu kultūrām. Tā bija pazīstama jau Senajā Ēģiptē un Grieķijā, par ko liecina auga attēli uz senajām monētām.
No selerijām darināja vainagus un ar tiem apbalvoja uzvarētājus sporta sacensībās. Tās lietoja skaistumam, veselībai un kā smaržas līdzekli dažādos reliģiskos rituālos. Selerijas uzskatīja par jaunības augu, kas pagarina dzīvi, nostiprina veselību un izmantoja ēdienu piedevām, kā arī kā ārstniecības augu veselības saglabāšanai.
Neizsmeļams enerģijas, možuma un veselības avots
Kultivētā selerija izveidota no Vidusjūras piekrastes zemēs augošās savvaļas selerijas. Eiropā tās izplatījās tikai 18.gadsimtā. Sākumā kā garšvielu lietoja tikai zaļumus un tikai gadsimta otrajā pusē par derīgām atzina arī saknes. Tās audzē visā pasaulē un izmanto kā dārzeni, garšaugu, kā arī ārstniecībā kā neizsmeļamu enerģijas, možuma un veselības avotu.
Ir izveidotas vairākas seleriju formas: lapu, sakņu un lapu kātu selerijas. Lapas vāc no viengadīgiem augiem jūlijā, augustā. Plātnes daļas noplūc no kāta un žāvē. Saknes vāc pirmā veģetācijas gada rudenī, kad augiem sāk noliekties un dzeltēt lapas. Saknes izrok, attīra no augsnes, lapu kātu paliekām, sīkajām saknēm, mazgā aukstā ūdenī, sagriež šķēlītēs 5 - 10 milimetrus un žāvē parastos apstākļos vai kaltē, nepārsniedzot 40 grādu temperatūru.
Ja ir piemēroti uzglabāšanas apstākļi, saknes var uzglabāt svaigas, novietojot pagrabā sausās smiltīs. Pilnībā bioloģiski aktīvās vielas saglabājas tikai līdz jaunajam gadam. Sēklas vāc otrā veģetācijas perioda beigās, kad daļa čemuru kļūst brūngani. Nogriež atsevišķus zariņus un žāvē tāpat kā saknes, pēc tam nokuļot sēklas.
Lietojamas nepārtraukti visa gada garumā
Uztura un ārstniecisko īpašību ziņā tās ir viens no vērtīgākiem dārzeņiem, kas lietojams nepārtraukti visu gadu. Selerijas satur olbaltumvielas, nedaudz taukus, cukurus, organiskās skābes, šķiedrvielas, ēteriskās eļļas, minerālvielas - daudz kālija, dzelzs, nātrija, kalcija (bioloģiski aktīvā organiskā veidā), magniju, selēnu un vitamīnus C, B1, B2, U, PP un citas bioloģiski aktīvas vielas.
Seleriju ķīmiskais sastāvs nosaka to ārstniecisko vērtību. To var lietot ārstniecisko diētu uzturā, jo selerijas preparāti rosina ēstgribu, normalizē vielmaiņu, uzlabo kuņģa un zarnu darbību, stimulē kuņģa skābes izdalīšanos. Regulējot vielu maiņas procesus, novērš aptaukošanos, trombu veidošanos un uzlabo asins sastāvu. Selerijas iedarbojas tonizējoši, stimulē dzimumdziedzeru aktivitāti, kā arī nomierinoši, nostiprina nervu sistēmu, uzlabojot pašsajūtu stresa situācijās vai nervu izsīkuma gadījumos, tādā veidā iespaidojot garīgā un fiziskā darba spējas. Garšauga ēteriskajām eļļām piemīt urīnu un žulti dzenoša, vēdera izeju mīkstinoša, pretsāpju, antispazmatiska, atkrēpošanu veicinoša, pretiekaisuma, pretalerģiska iedarbība. Selerijas izmanto kā papildārstēšanas līdzekli onkoloģisko slimnieku ārstēšanā.
Mērenās devās profilaksei ieteicamas veseliem cilvēkiem
Selerijas garšvielas un tēju veidā ieteicams lietot profilaktiski pilnīgi veseliem cilvēkiem, ievērojot zināmu mērenību. Uzlējumam tējkaroti drogas aplej ar glāzi vāroša ūdens, nostādina astoņas stundas, nokāš un lieto pa ēdamkarotei trīs reizes dienā. Karstā un sausā laikā ieteicams dzert seleriju sulu pa divām ēdamkarotēm trīs reizes dienā pirms ēšanas, lai atsvaidzinātu un normalizētu ķermeņa temperatūru.
Auga aktīvie savienojumi un U vitamīns veicina gremošanas trakta darbību, stimulē gļotādas sadzīšanu un žults izdalīšanos, novērš gāzu uzkrāšanos zarnās. Ēstgribas uzlabošanai ēdamkaroti svaigu sasmalcinātu lapu vai sakņu aplej ar glāzi vāroša ūdens, nostādina 3 - 4 stundas slēgtā traukā, nokāš un lieto pa ēdamkarotei četras reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Kuņģa gastrīta (ar normālu un pazeminātu skābi), aknu un žults ceļu slimību gadījumā ieteicams lietot seleriju sulu pa 1/4 glāzes reizi dienā vai maisījumā ar burkānu sulu, ņemot no katra pa pusglāzei trīs reizes dienā. Ārstēšanas kurss divas nedēļas ar sekojošu pārtraukumu. Neatšķaidītu sulu lieto pa ēdamkarotei 30 minūtes pirms ēšanas.
Pateicoties kālija saturam, selerija pozitīvi iespaido sirds un asinsvadu sistēmu un ieteicama vecāku cilvēku uzturā. Unikālais sastāvs aizkavē novecošanās procesus organismā. Ja ir sirds saslimšanas, sevišķi sirds išēmiskās slimības (stenokardijas) gadījumā ēdamkaroti sasmalcinātu sakņu aplej ar glāzi vāroša ūdens, nostādina četras stundas slēgtā traukā, nokāš un lieto pa 1/3 glāzes trīs reizes dienā pirms ēšanas. Ja ir ateroskleroze, ieteicams lietot sulu maisījumu: pusglāze seleriju sulas, glāze burkānu sulas, 1/4 glāzes biešu sulas pa pusglāzei trīs reizes dienā.
Cīnās ar taukiem, prostatītu un mazasinību
Selerijas pozitīvi iespaido endokrīno sistēmu, normalizējot vielmaiņu, novērš aptaukošanos, spēcina organismu un izvada toksīnus. Uzturā tās ieteicams lietot kopā ar citiem dārzeņiem, bet sulu - pa ēdamkarotei trīs reizes dienā pirms ēšanas, nepārsniedzot 100 gramu dienā, vai lietojot sulu maisījumu ar pētersīļu un cigoriņu sulām. Cukura diabēta gadījumā 15 - 20 gramu sasmalcinātu lapu vai sakņu aplej ar glāzi ūdens un vāra uz mazas uguns (lapas - 15, saknes - 30 minūtes). Atdzesē, izkāš un lieto pa pusglāzei 3 - 4 reizes diennaktī. Citā variantā arī svara samazināšanai divas ēdamkarotes sasmalcinātu sakņu aplej ar glāzi auksta vārīta ūdens. Nostādina divas stundas, izkāš un lieto pa pusglāzei trīs reizes dienā.
Tautas medicīnā selerijas plaši izmanto uroloģisko slimību ārstēšanā. Ja ir nierakmeņu slimība un priekšdziedzera iekaisums (prostatīts), prostatas adenoma, 20 gramu sausas sasmalcinātas lapas aplej ar glāzi vāroša ūdens, vāra uz lēnas uguns 15 minūtes, izkāš, pielej vārītu ūdeni līdz sākumstāvoklim un lieto pa pusglāzei 2 - 4 reizes dienā. Prostatīta gadījumā palīdz arī svaiga sakņu vai lapu sula pa divām tējkarotēm trīs reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Ja ir nierakmeņi, lieto arī seleriju sēklas: divas tējkarotes aplej ar glāzi vāroša ūdens, vāra uz lēnas uguns pusstundu, atdzesē, nokāš un lieto pa 2 - 3 ēdamkarotēm divas reizes dienā. Urīnpūšļa iekaisuma gadījumā lieto sēklas un medus maisījumu vienādās attiecībās pa tējkarotei trīs reizes dienā.
Ja ir mazasinība, organisma spēcināšanai seleriju sulu lieto pa divām ēdamkarotēm trīs reizes dienā pirms ēšanas. Alerģijas gadījumā divas ēdamkarotes sasmalcinātu sakņu aplej ar glāzi vārīta ūdens, nostādina četras stundas, nokāš un lieto 1/3 glāzes reizi dienā pirms ēšanas. Citā variantā ēdamkaroti sasmalcinātu sakņu aplej ar trim glāzēm vāroša ūdens, nostādina siltumā četras stundas, nokāš un lieto pa ēdamkarotei 3 - 4 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.
Selerijas izvada no organisma toksiskās vielas, novērš sāļu nogulsnēšanos un uzlabo asins cirkulāciju muskuļos un locītavās. Ja ir kaulu locītavu saslimšanas, var lietot svaigas un izžāvētas saknes. Ēdamkaroti svaigu sakņu aplej ar divām glāzēm vāroša ūdens, nostādina siltumā četras stundas, nokāš un lieto pa divām ēdamkarotēm 3 - 4 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Divas ēdamkarotes izžāvētu un sasmalcinātu sakņu aplej ar glāzi vāroša ūdens, nostādina 30 minūtes, nokāš un lieto pa 1/4 glāzes pirms ēšanas. Citā variantā ēdamkaroti sasmalcinātu sakņu aplej ar divām glāzēm vāroša ūdens, nostādina divas stundas slēgtā traukā, nokāš un lieto 4 - 6 reizes dienā pa 3 - 4 ēdamkarotēm 30 minūtes pirms ēšanas.
Košļājot seleriju lapas, var saglabāt zobu veselību
Anglijā mediķi pierādīja, ka selerijas lietošana uzturā salātos ar citiem zaļumiem ikdienā palīdz saglabāt zobu veselību. Košļājot seleriju lapas, tiek masētas smaganas un izdalās sula, kas ar siekalām neitralizē baktērijas.
Selerijas sakņu vai lapu sulu ārīgi lieto ādas iekaisumu, brūču, ilgi nedzīstošu čūlu, ekzēmas, kukaiņu kodumu, psoriāzes un vēnu varikozes slimību gadījumos skarto vietu apmazgāšanai vai kompresēm. Ārstēšanas kurss ir desmit dienas. Pēc divu mēnešu pārtraukuma ārstēšanas kursu var atkārtot. Lai veicinātu brūču sadzīšanu, to apmazgāšanai izmanto lapu un sakņu uzlējumus. Divas ēdamkarotes sasmalcinātas svaigas lapas vai saknes aplej ar glāzi vāroša ūdens, nostādina četras stundas un izkāš. Apsaldējumu ārstēšanai uzvāra 150 - 200 gramu žāvētu sasmalcinātu sakņu ar litru ūdeni un atdzesē. Uzlējumu izmanto apsaldētās ķermeņa daļas vannošanai ar sekojošu vēsa ūdens noskalošanu un ieziešanu ar zosu taukiem.
Selerijas nav ieteicams lietot, ja ir kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla ar paaugstinātu skābes daudzumu kuņģa sulā, kā arī grūtniecēm. Lietojot selerijas lielās devās un ilgstoši (arī uzturā), var paaugstināties arteriālais asinsspiediens, rasties nervu sistēmas uzbudinājums, notikt urīnskābes aizture organismā. Selerijas satur furokumarīnu, tāpēc saskarsmē ar augu var rasties ādas iekaisums.
Aija Bērziņa
